Spēlēt vai nespēlēt?
Pieredze ir neatkārtojama
Uz manis ieprieks uzdotajiem jautājumiem viennozīmīgas atbildes nav. Protams, es noteikti varēju izmantot savas iespējas basketbolā daudz labāk un pilnvērtīgāk, bet pēc kara jau visi gudri. Ir viegli pateikt, bet ļoti grūti izdarīt. Ikdienā augot jaunam cilvēkam, ir ārkārtīgi daudz dažādu blakus lietu un apstākļu, kas ietekmē attīstību. Sākot ar gēniem, un beidzot ar vidi un raksturu. Arī ikdienā runājot ar jauniešiem, kuri tikai tagad tā pa īstam sāk sevi apzināties sportā, jūtu, ka viņi ne visai grib dzirdēt to, ko saku. Visi grib dzīvi dzīvot uzzinot uz savas ādas par dzīves piedāvātajiem kārdinājumiem un pieredzēm, lai arī ļoti labi apzinās un atšķir, kas ir labs un kas slikts. Taču, pavisam nemanot piezogas karjeras noriets. Viss sāk sāpēt un ikdiena krāsojas tikai drūmos toņos. Aktualizējas jautājums par dzīvi pēc karjeras un drūmie toņi paliek arvien drūmāki. Jā, tieši tik ātri paskrien profesionālā karjera.
Es uzskatu, ka atslēgas vārds vidusmēra basketbolistam ir - pieredze. Šī neatkārtojamā komandas jeb brālības izjūta un garās sezonas ar neskaitāmiem izbraukumiem pa visu eiropu, liek pasmaidīt, atceroties šos laikus. Satiktie cilvēki un izdzīvotie mirkļi vienmēr paliks manā atmiņā.
Jaunajiem censoņiem, kas tikai tagad domā par profesionālo basketbolu varu teikt, ka nauda tiešām nav galvenais. Ja ir galva uz pleciem, tad savu vietu dzīvē var atrast, bet ne visiem sanāk izbaudīt īstu komandas garu. Ne visiem sanāk aizceļot uz otru pasaules malu un iepazīt pilnīgi nezināmo. Basketbols var iedot neaizmirstamu pieredzi, kuru var iedot tālāk nākamajiem basketbola ķertajiem.
Mana izvēle ir...
Ir pagājuši pieci gadi kopš manas pēdējās karjeras spēles. Basketbols arvien ir mana visa dzīve un ikdiena sastāv no šīs burvīgās spēles mācīšanas, kā arī sevis un citu pilnveidošanas. Bet, manuprāt, Latviešiem basketbols mīlēt nav jāmāca. Daudzi saka, ka Lietuviešiem basketbols ir nacionālais sporta veids, bet es saku, ka arī Latviešiem basketbols ir asinīs. Mūsu puiši un meitenes prot spēlēt un ne tikai, arī tiesāt, komentēt un analizēt. Es no sirds saku, ka spēlēt - vajag!
Labais nekad nenāk bez ļaunā un tas attiecas arī uz sportu. Traumas un sāpīgi zaudējumi ir ikdiena, taču es izvēlos spēlēt!!!
Autors: Reinis Strupovičs