Realitāte
Prātā palika zīmīgs teksts - No katras vecuma grupas iznāk maksimums 3 profesionālam līmenim gatavi spēlētāji. Es šim apgalvojumam pilnībā piekrītu. Latvija ir maz valsts un gadu no gada nevaram gaidīt jaunus NBA spēlētājus, taču maksimums 3 gatavi spēlētāji ir gaužām maz. Un šeit nav runa par augstākā līmeņa profesionāļiem.
Tas parāda to, cik mikrobiska ir iespēja spēlēt augstā līmenī. Kur nu vēl ar to nodrošināt sev iztiku vai izveidot iekrājumus visai dzīvei. Ir jāsakrīt ļoti daudziem faktoriem, lai izveidotos konkurētspējīgs basketbolists. Talants, darba spējas, mentālā izturība un labi gēni ir tikai daži no svarīgākajiem aspektiem, kas veicina spēcīga sportista izaugšanu un ilgtermiņā veiksmīgu attīstību. Lai viss sakristu ir jānotiek brīnumam. Burtiski - brīnumam!
Vecāki jau kaļ plānus
Ar nelielu izbrīnu raugos uz jauno sportistu vecākiem, kas ir pārliecināti, ka tieši viņu atvase jau ir ceļā uz lielajiem panākumiem. Ikdienā strādājot ar jauniešiem redzu cik tālu no realitātes ir šo audzēkņu vecāki un brīžiem pat viņu treneri.
Latvijas mērogā nespējot rādīt sakarīgu sniegumu, tiek plānoti braucieni uz Spānijām, Francijām un vēl sazin kur. Uz jaunieti tiek izdarīts nevajadzīgs spiediens un neadekvātas ekspektācijas. Vienmēr uzsvēršu, ka svarīgākais ir jaunietim ieskaidrot, ka viņš ir pietiekami labs arī bez basketbola vai cita sporta veida panākumiem. Nedrīkst visu vērtību skalu laist caur sporta prizmu. Tas ir negodīgi pret jaunieti un ilgtermiņā var radīt nopietnas mentālās problēmas. Jā, ja viņš izsitās un aizvada veiksmīgu karjeru, piepilda sevi un beigās vēl nopelna naudu visai dzīvei, tad viss ir labi. Bet kā jau sākuma minēju, tie ir tikai mikrobiski procenti no visiem sportot gribētājiem.
Ir jāmīl spēle
Bērniem un jauniešiem ir jāiemāca izprast spēli un to cik tā ir skaista un aizraujoša. Uzvara ir ļoti svarīga un uz to ir jāiet, taču ne par katru cenu un tas nebūt nav galvenais.
Veidojot vērtību sistēmu, kas sastāv tikai no atzinības par uzvarām un labākajiem panākumiem punktos un līderībā, veidojas jaunieši, kas nemāk zaudēt un nereti ir gatavi blēdīties, lai par katru cenu uzvarētu.
Amerikāņi mazajās grupiņās basketbolu spēlē bez uzvarētāja noskaidrošanas, savukārt Lietuvieši jau sešgadniekiem taisa turnīrus, kur ir statistika. Šīs divas galējības parāda, cik dažāda ir izpratne par to, kā veidot talantus un nākamos NBA "superstārus". Kādam variantam vairāk piekrīti Tu?
Kā tad ir būt profesionālim?
Ja tomēr notiek brīnums un sanāk aizspēlēties līdz profesionālajam basketbolam, tad iespaidu spektrs ir ļoti plašs. No biznesa klases lidojumiem uz otru pasaules malu, līdz vilcienā pavadītām dienām Azijas stepē. No neaizmirstamām uzvarām līdz kaunpilniem zaudējumiem. Tomēr tam visam pa priekšu iet cilvēki. Lai arī es personīgi nekad tā arī neaizspēlējos līdz augstākā līmeņa basketbolam, tomēr cilvēki un draudzības, kas gadījās manā ceļā ir uz mūžu neaizmirstamas. Kultūras un dzīvesveidi katrā valstī atšķiras un to izbaudīt ir tiešam skaisti.
Basketbols man nedeva iztiku uz mūžu vai slavu kā Latvijas sporta veiksminiekam, taču mana bagātība ir cilvēki, kurus satiku. Zināšanas un pieredze. Mērķtiecība un neatlaidība. Varētu vēl saukt un saukt, taču viens ir skaidrs, basketbols ir foršs.